Džunšaņa (Zhongshan Prefecture)
Tanu dinastijas laikā mūsdienu Džunšaņas apvidus piederēja Dunguaņas apriņķim un bija nozīmīga jūras sāls ieguves vieta. 1082. gadā tika uzcelta nocietināta Sjanšaņas (香山; Xiāngshān) apmetne. 1152. gadā pārveidota par apriņķi. Cjinu dinastijas laikā tika uzbūvēti dambji un uz alūvija augsnēm ierīkotas jaunas lauksaimniecības zemes. Sjinhai revolūcijas laikā Sjanšaņa bija viena no pirmajām atbrīvotajām teritorijām. 1925. gadā pēc Suņa Džunšaņa nāves Sjaņšaņa tika pārdēvēta viņa vārdā un jorojām ir viena no retajām Ķīnas pilsētām, kas nosaukta cilvēka vārdā. Pilsētā ir Suņa Džunšaņa muzejs.
1983. gadā Džunšaņai tika piešķirts apriņķa pilsētas statuss Fošaņas prefektūrā, bet 1988. gadā Džunšaņa kļuva par prefektūras līmeņa pilsētu.
Vēsturiski galvenā saimniecības nozare ir lauksaimniecība — audzē rīsus, līčijas, banānus un cukurniedres.
Galvenās rūpniecības nozares ir mēbeļu ražošana, sadzīves elektroiekārtas, tekstilrūpniecība un pārtikas rūpniecība.
Ģeogrāfiskā karte - Džunšaņa (Zhongshan Prefecture)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ķīna
Ķīnas Tautas Republikas karogs |
ĶTR ir vienpartijas diktatūras valsts, kuru pārvalda Ķīnas Komunistiskā partija. Tā sastāv no 23 provincēm, pieciem autonomajiem reģioniem, četrām municipalitātēm un diviem īpašajiem administratīvajiem reģioniem (Honkongas un Makao). Galvaspilsēta ir Pekina, bet lielākā pilsēta ir Šanhaja. ĶTR ir ANO, Pasaules Tirdzniecības organizācijas, G-20 un citu organizāciju dalībvalsts. Ķīna ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē otrā lielākā ekonomika pēc IKP un otrā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes pēc ASV. Tā ir arī lielākā valsts pasaulē pēc eksporta un importa. Ķīnai ir pasaulē lielākā armija un otrais lielākais militārais budžets.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
CNY | Juaņa (Renminbi) | Â¥ or å…ƒ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
UG | Uiguru valoda (Uighur language) |
ZH | Ķīniešu valoda (Chinese language) |